uu.seUppsala University Publications
Change search
CiteExportLink to record
Permanent link

Direct link
Cite
Citation style
  • apa
  • ieee
  • modern-language-association
  • vancouver
  • Other style
More styles
Language
  • de-DE
  • en-GB
  • en-US
  • fi-FI
  • nn-NO
  • nn-NB
  • sv-SE
  • Other locale
More languages
Output format
  • html
  • text
  • asciidoc
  • rtf
The Fate of the Romani Minorities in Estonia, Latvia, and Lithuania during the Second World War: Problems and Perspectives for Romani Studies and Comparative Genocide Research
Uppsala University, Disciplinary Domain of Humanities and Social Sciences, Faculty of Social Sciences, Uppsala Centre for Russian and Eurasian Studies.ORCID iD: 0000-0001-7415-9725
2015 (English)In: Latvijas vēstures un historiogrāfijas problēmas 1918–1990: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2012. un 2013. gada pētījumi / [ed] Inesis Feldmanis et al., Riga: Zinatne, 2015, 239-267 p.Chapter in book (Refereed)
Abstract [lv]

Romu minoritātes liktenis Igaunijā, Latvijā un Lietuvā Otrā pasaules kara laikā: romu studiju un salīdzinošās genocīda pētniecības problēmas un iespējas

Otrā pasaules kara laikā ievērojamu daļu Eiropas romu nogalināja vācu nacistu inspirētā genocīdā. Situācija okupētajās Baltijas valstīs nebija izņēmums. Tomēr, par spīti šo valstu un sabiedrību relatīvai līdzībai un ģeogrāfiskajam tuvumam, genocīda norise un rezultāti šajās zemēs atšķīrās, dažreiz pat starp novadiem vienā un tajā pašā valstī. Kā šo situāciju izskaidrot un ko tas varētu nozīmēt plašākā vēsturiskajā kontekstā?

Balstoties galvenokārt uz literatūru un publicētiem avotiem, raksta mērķis ir sniegt salīdzinošu analīzi par romu genocīdu Baltijas reģionā. Vispirms apskatīta romu kopienu rašanās un stāvoklis pirms Otrā pasaules kara, norādot uz kopīgo un atšķirīgo. Pēc tam ir aprakstīts romu iznīcināšanas process katrā Baltijas valstī, genocīdā bojāgājušo un to pārdzīvojušo cilvēku skaits, genocīda organizētāji un īstenotāji. Līdzīgs visos gadījumos bija fakts, ka lielais arestu un nogalināšanu vilnis sākās 1942. gadā, t.i., pēc tam, kad vairākums vietējo ebreju jau bija nogalināts, un ka genocīda īstenošanas gaitu un taktiku noteica lielākoties vietējie, t.i., igauņu, latviešu un lietuviešu, policijas ierēdņi, interpretējot Ostlandes vācu SS un policijas vadības Rīgā neviennozīmīgās vadlīnijas. Turpretī genocīda iznākums katrā zemē bija atšķirīgs: Igaunijā ar mazāko romu kopienu pirms kara gandrīz visus romus nogalināja vietējie policijas spēki, bet Lietuvā – tikai ap trešdaļu. Apmērām divas trešdaļas Lietuvas romu iedzīvotāju kara laikā deportēja uz vācu koncentrācijas nometnēm Rietumeiropā, kas, par spīti nolūkam, ļāva vairākumam pārdzīvot karu. Latvijā, kur bija lielākais skaits romu, apmēram pusi nogalināja akcijās 1942. gadā.

Raksta noslēguma daļa iezīmē daudzus teorētiska un komparatīva rakstura pētniecības problēmjautājumus. Genocīda atšķirīgie rezultāti ir analizēti antičigānisma kontekstā. Antičigānisma idejiskajā tradīcijā “čigāna” tēls ir divējāds – gan kā etniski, gan kā sociāli citādais. Līdz ar to romu iznīcināšanas politikai vienlaikus varēja būt gan rases, gan sociālie aspekti. Šis duālisms ne tikai deva tā laika atbildīgajiem vietējiem varas reprezentantiem iespēju interpretēt antičigāniskās vadlīnijas no augšas pēc saviem aizspriedumiem, bet arī sarežģī genocīda definīcijas lietojumu mūsdienu pētniecībā. Diskusijā izvirzīti jautājumi par vietējo neromu majoritāšu antičigānisma izplatības ietekmi – sevišķi policistu aprindās – uz genocīda norisi, par avotu problemātiku, par līdz šim maz pētītām romu pretošanās un izdzīvošanas stratēģijām, kā arī par to, vai Eiropā Otrā pasaules kara laikā bija viens genocīds pret romiem visa kontinenta mērogā vai arī bija vairāki vietējie romu genocīdi? Rakstā aplūkotie piemēri rāda, ka šajos jautājumos ir vēl daudz, ko izpētīt un diskutēt, un ka Baltijas valstu pieredzei šajās diskusijās varētu būt nozīmīga vieta.

Place, publisher, year, edition, pages
Riga: Zinatne, 2015. 239-267 p.
Series
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti = Symposium of the Commission of the Historians of Latvia, 28
Keyword [en]
Baltic states, Estonia, Latvia, Lithuania, Romanis, minorities, genocide, Nazism, collaboration, occupation, police
National Category
History
Research subject
History; Peace and Conflict Research
Identifiers
URN: urn:nbn:se:uu:diva-269229ISBN: 9789984879932 (print)OAI: oai:DiVA.org:uu-269229DiVA: diva2:882516
Available from: 2015-12-15 Created: 2015-12-15 Last updated: 2015-12-15

Open Access in DiVA

No full text

Authority records BETA

Kott, Matthew

Search in DiVA

By author/editor
Kott, Matthew
By organisation
Uppsala Centre for Russian and Eurasian Studies
History

Search outside of DiVA

GoogleGoogle Scholar

isbn
urn-nbn

Altmetric score

isbn
urn-nbn
Total: 317 hits
CiteExportLink to record
Permanent link

Direct link
Cite
Citation style
  • apa
  • ieee
  • modern-language-association
  • vancouver
  • Other style
More styles
Language
  • de-DE
  • en-GB
  • en-US
  • fi-FI
  • nn-NO
  • nn-NB
  • sv-SE
  • Other locale
More languages
Output format
  • html
  • text
  • asciidoc
  • rtf